Salīdzināt palaišanas

Salīdziniet pabeigtos palaišanas gadījumus ar vienādu slodzes versiju, novērtējuma modeli un profilu. Izmaiņu procentuālā daļa apraksta skaitļu starpību, bet pati par sevi nepierāda iestatījuma efektu.

Pirms skaitļu salīdzināšanas pārbaudiet palaišanas pāra saderību pēc rezultātu failiem: katrā no tiem ir fiksēta slodzes versija — tās sastāva pastāvīgais identifikators — un vērtēšanas modelis, kā arī statistikas versija. Salīdziniet šos laukus pa pāriem: ja slodze vai vērtēšanas modelis nesakrīt, palaišanas gadījumi pieder pie dažādiem protokoliem un to punkti nav tieši salīdzināmi. Kā veidotas šīs identitātes, aprakstīts metodikā.

Eksperimenta plāns

1. Pierakstiet procesora un videokartes modeli, Windows un draivera versijas. Starp testiem nemainiet barošanas režīmu un dzesēšanu. Izmantojiet vienu un to pašu fona programmu kopumu.
2. Vispirms veiciet vismaz trīs testus bez iestatījumu maiņas. Tā jūs redzēsiet parasto rezultātu izkliedi. Secinājumam par nelielām atšķirībām var būt nepieciešams vairāk atkārtojumu.
3. Mainiet vienu iestatījumu un atkārtojiet testus. Ja nepieciešama pārstartēšana, veiciet to arī pirms sērijas ar sākotnējiem iestatījumiem. Pirms katras palaišanas nogaidiet vienādu laiku.
4. Ja iespējams, pārbaudiet sākotnējos iestatījumus, pēc tam mainītos, un tad atkal sākotnējos: A → B → A. Šāda secība palīdz atdalīt iestatījuma efektu no iesilšanas un fona slodzes.
5. Saglabājiet visus rezultātus. Iepriekš nosakiet, kuri traucējumi padara testu nederīgu salīdzināšanai, piemēram, palaišanas pārtraukšana. Ja izslēdzat testu, norādiet iemeslu. Zems novērtējums pats par sevi nav iemesls to dzēst.

Saglabājiet vienādu ekrāna izšķirtspēju un loga vai pilnekrāna režīmu. Ja pārbaudāt izšķirtspējas ietekmi, atkārtojiet testu vairākas reizes pie katras izvēlētās izšķirtspējas.

Ko ņemt vērā

Δ score, % = 100 × (mean_after / mean_before − 1)
CV, % = 100 × sample_standard_deviation / mean

Salīdziniet vidējās vērtības un izkliedi starp palaišanas gadījumiem. Pārbaudiet ne tikai galīgo punktu skaitu, bet arī atsevišķus novērtējumus, aiztures milisekundēs un slodžu izpildes ātrumu (throughput). Aizturēm negatīva starpība parasti nozīmē uzlabojumu; punktiem pozitīva starpība nozīmē novērtējuma pieaugumu.

Lai pārbaudītu atkārtojamību, skaitiet pilnus palaišanas gadījumus. Tūkstošiem kadru vienā testā neaizstāj atkārtotus testus: tie visi iegūti vienā sesijā un ir atkarīgi no kopīgiem apstākļiem.

Ko var secināt

Neliela izmaiņa attiecībā pret parasto izkliedi prasa papildu atkārtojumus. Universālu slieksni, piemēram, «viss virs 1% ir nozīmīgs», pēc vienas sērijas noteikt nevar. Pat statistiski atšķirami starpība var būt pārāk maza praktiskam efektam.

Pa blokiem veikta diagnostika jau ir iekļauta rezultātos: katrai slodzei tiek saglabāta izpildes ātruma izkliede pa blokiem, nobīde «pirmais-pēdējais» un tendence pa soļiem. Tas ļauj spriest, vai divu palaišanas gadījumu starpība pārsniedz tajos novērojamo troksni, vēl pirms jauniem atkārtojumiem. Formulas, pēc kurām bloki tiek apkopoti punktos, ir atklātas punktu aprēķinā.

Astoņu palaišanas gadījumu sērijā tika salīdzināti atkārtojumi un izšķirtspējas optimizētā sistēmā. Tā nesatur neoptimizētu stāvokli un tāpēc nepierāda ieguvumu no BoosterX.

Sintētiskais tests palīdz pētīt izmaiņas sistēmas darbībā. Lai pārbaudītu ieguvumu konkrētai spēlei, atkārtojiet salīdzinājumu tās reproducējamā spēles scenārijā.

Pārbaudīts: 2026-09-20.